Z paaudze un mileniāļi, proti, tie, kas tagad ir 18—34 gadus veci un auguši kopā ar tehnoloģijām, vienlaikus dzīvo pastāvīgā atkarībā no tām: seko līdzi izaugsmes ietekmētājiem jeb influenceriem sociālajos tīklos. Viedpulkstenis uz rokas ziņo par viņu fizisko aktivitāšu līmeni, pulsu, slodzi, miegā pavadīto laiku un miega kvalitāti. Viņi rūpīgāk lasa produktu etiķetes veikalā, domājot par savu veselību, un nedēļas grafikā ieplāno treniņus sporta zālē. Spriedzi rada arī karjera, kurā piedzīvoti pirmie paaugstinājumi vai jāpieveic pirmie “kilometri”. Pētījumi liecina — šī ir paaudze, kas izjūt vislielāko stresu. [1]
Nonākt pie rezultāta ātri un vienkārši – šis varētu būt Z paaudzes un mileniāļu sauklis. Kā to paveikt, domājot par veselību? Skaidrs diētas plāns, regulāri fiziskie treniņi, vitamīni un minerālvielas ikdienas rutīnā – dati liecina, ka cilvēku skaits, kas lieto uztura bagātinātājus, visā pasaulē pieaug. To ietekmējusi Covid–19 pandēmija, kas izmainīja mūsu ikdienu, liekot vairāk aizdomāties par slimību profilaksi.
ASV uztura bagātinātājus ikdienā regulāri lieto 74 %. [2] Nesens pētījums 14 Eiropas Savienības dalībvalstīs apliecina uztura bagātinātāju lietošanas pieauguma tendenci arī Eiropā: uztura bagātinātājus pēdējā gada laikā lietojuši 93 % eiropiešu. Vispopulārākie ir D vitamīns, C vitamīns, magnijs un multivitamīni/minerālvielas. [3] Šos datus apstiprina kāds cits pētījums: Beļģijā, 18-39 gadu vecumgrupā, un Grieķijā, jaunu vīriešu grupā, pirmo vietu ieņem multivitamīni un minerālvielas. [4]
Uztura bagātinātājus lieto daudzi neprofesionālie sportisti. Kāds pētījums, kurā tika aptaujāti sporta zāļu apmeklētāji, liecina — gandrīz puse (46 %) lietoja kādu no uztura bagātinātājiem. Visbiežāk uztura bagātinātājus lieto vīrieši (62 %), gados jauni (49 % bija 20-30 gadus veci) un ilgāk par gadu. Biežāk lietotie uztura bagātinātāji bija multivitamīni (31 %). [5]
Rezultāti no cita pētījuma, kur aptaujāti biomedicīnas studenti, kuri par sporta uztura bagātinātājiem zina krietni vairāk nekā citu specialitāšu studenti, rāda, ka 49 % tos lieto regulāri, turklāt uztura bagātinātāju lietotājiem bija augstāks fizisko aktivitāšu līmenis. Lai gan lielākā daļa aptaujāto informāciju par uztura bagātinātājiem gūst internetā, tur tos iegādājas vien 5,3 %, lielākā daļa jeb 53,2 % pēc tiem dodas uz aptieku, bet 41,6 % — uz specializētajiem veikaliem. [6]
B grupas vitamīni spēlē abās frontēs – svarīgi gan fiziskajai, gan mentālajai veselībai. Sportojot aug nepieciešamība pēc B2, B6 un pārējiem B grupas vitamīniem. Turklāt, ja, domājot par eksāmeniem vai projektu termiņiem darbā, tiek piemirsts par pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu vai tiek izslēgta kāda no pārtikas grupām, tad vitamīnu deficīta dēļ cilvēka spēja veikt intensīvus vingrinājumus sporta zālē var samazināties. [7] Kādā pētījumā, kurā piedalījās 21-35 gadus vecas sievietes, atklāts, ka B2, B3, B5, B6, B12 vitamīni var palīdzēt sasniegt labākus rezultātus un atjaunoties pēc fiziskas aktivitātes (izturības treniņiem, spēka treniņiem, pastaigām u.c.) [8]
Ja salīdzina paaudzes, tad Z paaudze ir tā, kura izjūt vislielāko stresu, labā ziņa — Z paaudze un mileniāļi ir visvairāk gatavi risināt mentālās problēmas. [1] Ikdienā nevajadzētu aizmirst par B grupas vitamīniem, kas uzlabo psiholoģiskās funkcijas. [9] Kāds pētījums, kur gados jauni pieaugušie lietoja multivitamīnus ar augstu B vitamīnu kompleksu to sastāvā, rāda, ka cilvēkiem mazinājās stress, trauksme un fiziskais nogurums, kaut laboratorijas datos nebija izmaiņu. [10]
Arī C vitamīns var palīdzēt uzlabot fizisko un mentālo noturību. Pierādīts, ka C vitamīna papildu uzņemšana uzturā mazina oksidatīvo stresu un iekaisuma reakciju pēc akūtas fiziskas slodzes. [11] Savukārt, runājot par mentālo noturību, interesanti šķiet dati no kāda cita pētījuma par publisko uzstāšanos: dalībniekiem, kas lietoja C vitamīnu, uztraukums bija mazāks. [12]
Ir zināms, ka D vitamīns palīdz uzturēt normālu kaulu veselību un muskuļu darbību, kā arī veicina normālu imūnsistēmas veselību. Tāpēc tik būtiski atcerēties, ka jānosaka D vitamīna līmenis un jāseko līdzi, lai tas būtu optimāls. Ja cilvēkam trūkst D vitamīna, var palielināties risks traumēt kaulus, piemēram, pēc sportošanas var nonākt ārsta kabinetā ar stresa lūzumu. [13]
