Vai ar pārtiku var uzņemt visus nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas? Uztura speciālistu hrestomātiskā frāze skan: lietojot sabalansētu, pilnvērtīgu un veselīgu uzturu, varam sevi nodrošināt ar nepieciešamajiem vitamīniem un minerālvielām! Skan labi. Un it kā vienkārši. Ja vien zinām visu par vitamīnu “zagļiem” un sev godīgi atbildam uz jautājumu: “kādi ir mani ēšanas paradumi?”
Lai saņemtu nepieciešamos vitamīnus, ik dienu jāapēd vismaz 2–4 porcijas augļu un 3–4 porcijas dārzeņu, turklāt svaigā veidā jāapēd puse (viena porcija – piemēram, viens ābols/viena ananāsa šķēle/viens apelsīns/viens gurķis). [1] Vārot, cepot, grilējot, ilgi uzglabājot, turot gaismā, skābeklī, siltumā, vitamīnu daudzums samazināsies (skat. rakstu par vitamīnu stabilitāti).
Vitamīnu “zagļi” ir arī mūsu ikdienas paradumi: patērētais alkohols, izsmēķētās cigaretes, kafija, tēja, diēta, stress. Piemēram, pārmērīga kafijas, tējas vai ogļhidrātu lietošana rada B1 vitamīna deficītu, alkohola lietošana vairāku B grupas vitamīnu nepietiekamību, bet pārlieka olbaltumvielu lietošana B6 vitamīna trūkumu. [2]
Vēl svarīgi lietotie medikamenti un slimības, ar ko slimojam. Ja sieviete lieto hormonālos kontracepcijas līdzekļus, palielinās vajadzība pēc B6 vitamīna. Metformīns (lieto cukura diabēta ārstēšanai) vājina folskābes, B12 uzsūkšanos. [2] Šie ir tikai daži piemēri, bet šādu mijiedarbības piemēru ir ļoti daudz. Cilvēkiem ar virssvaru vai aptaukošanos D vitamīna deficīts var būt, jo ir traucēta gan D vitamīna sintēze no ādas, gan uzņemšana ar uzturu tauku šūnu pārmērīga uzkrājuma dēļ. [3]
Vitamīnu un minerālvielu spēju absorbēt jeb uzsūkties (citiem vārdiem – biopieejamību) ietekmē pat tādi faktori kā vecums, dzimums, grūtniecība. [4] Piemēram, cilvēki, kas vecāki par 60 gadiem, absorbē mazāk B12 vitamīna, folātu un magnija.
